John 11:20-43
20 When Martha heard that "YESHUA" was coming, she went out to meet him, but Mary stayed at home.
21 “Lord,” Martha said to "YESHUA", “if you had been here, my brother would not have died. 22 But I know that even now God will give you whatever you ask.”
23 "YESHUA" said to her, “Your brother will rise again.”
24 Martha answered, “I know he will rise again in the resurrection at the last day.”
25 "YESHUA" said to her, “I am the resurrection and the life. The one who believes in me will live, even though they die; 26 and whoever lives by believing in me will never die. Do you believe this?”
27 “Yes, Lord,” she replied, “I believe that you are the Messiah, the Son of God, who is to come into the world.”
28 After she had said this, she went back and called her sister Mary aside. “The Teacher is here,” she said, “and is asking for you.” 29 When Mary heard this, she got up quickly and went to him. 30 Now "YESHUA" had not yet entered the village, but was still at the place where Martha had met him. 31 When the Jews who had been with Mary in the house, comforting her, noticed how quickly she got up and went out, they followed her, supposing she was going to the tomb to mourn there.
32 When Mary reached the place where "YESHUA" was and saw him, she fell at his feet and said, “Lord, if you had been here, my brother would not have died.”
33 When "YESHUA" saw her weeping, and the Jews who had come along with her also weeping, he was deeply moved in spirit and troubled. 34 “Where have you laid him?” he asked.
“Come and see, Lord,” they replied.
35 "YESHUA" wept.
36 Then the Jews said, “See how he loved him!”
37 But some of them said, “Could not he who opened the eyes of the blind man have kept this man from dying?”
"YESHUA" Raises Lazarus From the Dead
38 "YESHUA", once more deeply moved, came to the tomb. It was a cave with a stone laid across the entrance. 39 “Take away the stone,” he said.
38 "YESHUA", once more deeply moved, came to the tomb. It was a cave with a stone laid across the entrance. 39 “Take away the stone,” he said.
“But, Lord,” said Martha, the sister of the dead man, “by this time there is a bad odor, for he has been there four days.”
40 Then "YESHUA" said, “Did I not tell you that if you believe, you will see the glory of God?”
41 So they took away the stone. Then Jesus looked up and said, “Father,I thank you that you have heard me. 42 I knew that you always hear me, but I said this for the benefit of the people standing here, that they may believe that you sent me.”
43 When he had said this, Jesus called in a loud voice, “Lazarus, come out!” 44 The dead man came out, his hands and feet wrapped with strips of linen, and a cloth around his face.
Jesus said to them, “Take off the grave clothes and let him go.”
45 Then many of the Jews which came to Mary, and had seen the things which Jesus did, believed on him.
Juan 11:20-45
20 Entonces Marta, cuando oyó que "YESHUA"(Jesús) venía, salió a encontrarle; pero María se quedó en casa.
21 Y Marta dijo a "YESHUA"(Jesús): Señor, si hubieses estado aquí, mi hermano no habría muerto.
22 Mas también sé ahora que todo lo que pidas a Dios, Dios te lo dará.
23 "YESHUA"(Jesús) le dijo: Tu hermano resucitará.
24 Marta le dijo: Yo sé que resucitará en la resurrección, en el día postrero.
25 Le dijo "YESHUA"(Jesús): Yo soy la resurrección y la vida; el que cree en mí, aunque esté muerto, vivirá.
26 Y todo aquel que vive y cree en mí, no morirá eternamente. ¿Crees esto?
27 Le dijo: Sí, Señor; yo he creído que tú eres el Cristo, el Hijo de Dios, que has venido al mundo.
"YESHUA"(Jesús) llora ante la tumba de Lázaro
28 Habiendo dicho esto, fue y llamó a María su hermana, diciéndole en secreto: El Maestro está aquí y te llama.
28 Habiendo dicho esto, fue y llamó a María su hermana, diciéndole en secreto: El Maestro está aquí y te llama.
29 Ella, cuando lo oyó, se levantó de prisa y vino a él.
30 "YESHUA"(Jesús) todavía no había entrado en la aldea, sino que estaba en el lugar donde Marta le había encontrado.
31 Entonces los judíos que estaban en casa con ella y la consolaban, cuando vieron que María se había levantado de prisa y había salido, la siguieron, diciendo: Va al sepulcro a llorar allí.
32 María, cuando llegó a donde estaba "YESHUA"(Jesús), al verle, se postró a sus pies, diciéndole: Señor, si hubieses estado aquí, no habría muerto mi hermano.
33 "YESHUA"(Jesús) entonces, al verla llorando, y a los judíos que la acompañaban, también llorando, se estremeció en espíritu y se conmovió,
34 y dijo: ¿Dónde le pusisteis? Le dijeron: Señor, ven y ve.
35 "YESHUA"(Jesús) lloró.
36 Dijeron entonces los judíos: Mirad cómo le amaba.
37 Y algunos de ellos dijeron: ¿No podía éste, que abrió los ojos al ciego, haber hecho también que Lázaro no muriera?
Resurrección de Lázaro
38 "YESHUA"(Jesús), profundamente conmovido otra vez, vino al sepulcro. Era una cueva, y tenía una piedra puesta encima.
38 "YESHUA"(Jesús), profundamente conmovido otra vez, vino al sepulcro. Era una cueva, y tenía una piedra puesta encima.
39 Dijo "YESHUA"(Jesús): Quitad la piedra. Marta, la hermana del que había muerto, le dijo: Señor, hiede ya, porque es de cuatro días.
40 "YESHUA"(Jesús) le dijo: ¿No te he dicho que si crees, verás la gloria de Dios?
41 Entonces quitaron la piedra de donde había sido puesto el muerto. Y "YESHUA"(Jesús), alzando los ojos a lo alto, dijo: Padre, gracias te doy por haberme oído.
42 Yo sabía que siempre me oyes; pero lo dije por causa de la multitud que está alrededor, para que crean que tú me has enviado.
43 Y habiendo dicho esto, clamó a gran voz: !!Lázaro, ven fuera!
44 Y el que había muerto salió, atadas las manos y los pies con vendas, y el rostro envuelto en un sudario. "YESHUA"(Jesús) les dijo: Desatadle, y dejadle ir.
45 Entonces muchos de los judíos que habían venido para acompañar a María, y vieron lo que hizo "YESHUA"(Jesús), creyeron en él.
Jāņa Evaņģēlijs 11:20-45
20 Marta, dzirdējusi, ka "YESHUA" (Jēzus) nāk, izgāja Viņam pretim, bet Marija palika mājās sēžot.
21 Tad Marta sacīja Jēzum: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!
22 Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos."
23 "YESHUA"(Jēzus) viņai saka: "Tavs brālis celsies augšām!"
24 Marta saka Viņam: "Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā."
25 "YESHUA"(Jēzus) viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?"
27 Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē."
28 Un, to sacījusi, viņa aizgāja un pasauca Mariju, savu māsu, tai paslepus sacīdama: "Mācītājs ir atnācis un tevi sauc."
29 Bet viņa, to dzirdējusi, steigšus ceļas un dodas pie Viņa.
30 Bet "YESHUA"(Jēzus) vēl nebija iegājis ciemā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Marta Viņu bija satikusi.
31 Tad jūdi, kas bija pie viņas mājā, lai viņu iepriecinātu, redzēdami, ka Marija steigšus cēlās un izgāja, sekoja tai, būdami tanīs domās, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu.
32 Kad Marija nonāca tur, kur "YESHUA" (Jēzus) bija, viņa, To ieraudzījusi, metās Tam pie kājām un sacīja Viņam: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris."
33 Tad "YESHUA"(Jēzus), redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma
34 un sacīja: "Kur jūs viņu esat likuši?" Tie Viņam saka: "Kungs, nāc un redzi!"
35 "YESHUA"(Jēzus) raudāja.
36 Tad jūdi sacīja: "Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!"
37 Bet daži viņu starpā sacīja: "Vai Viņš, kas atvēra aklā acis, nevarēja arī darīt, lai šis nenomirtu?"
38 "YESHUA"(Jēzus), atkal sirdī aizgrābts, nonāk pie kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā.
39 "YESHUA"(Jēzus) saka: "Noņemiet akmeni!" Marta, mirēja māsa, saka Viņam: "Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas."
40 Jēzus viņai saka: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?"
41 Tad viņi noņēma akmeni. Bet "YESHUA"(Jēzus) pacēla acis augšup un sacīja: "Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis!
42 Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis."
43 Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: "Lācar, nāc ārā!"
44 Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu. Bet "YESHUA"(Jēzus) sacīja tiem: "Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet."
45 Tad daudzi to jūdu starpā, kas bija nākuši pie Marijas un redzējuši, ko Viņš bija darījis, sāka Viņam ticēt.
20 Marta, dzirdējusi, ka "YESHUA" (Jēzus) nāk, izgāja Viņam pretim, bet Marija palika mājās sēžot.
21 Tad Marta sacīja Jēzum: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!
22 Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos."
23 "YESHUA"(Jēzus) viņai saka: "Tavs brālis celsies augšām!"
24 Marta saka Viņam: "Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā."
25 "YESHUA"(Jēzus) viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?"
27 Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē."
28 Un, to sacījusi, viņa aizgāja un pasauca Mariju, savu māsu, tai paslepus sacīdama: "Mācītājs ir atnācis un tevi sauc."
29 Bet viņa, to dzirdējusi, steigšus ceļas un dodas pie Viņa.
30 Bet "YESHUA"(Jēzus) vēl nebija iegājis ciemā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Marta Viņu bija satikusi.
31 Tad jūdi, kas bija pie viņas mājā, lai viņu iepriecinātu, redzēdami, ka Marija steigšus cēlās un izgāja, sekoja tai, būdami tanīs domās, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu.
32 Kad Marija nonāca tur, kur "YESHUA" (Jēzus) bija, viņa, To ieraudzījusi, metās Tam pie kājām un sacīja Viņam: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris."
33 Tad "YESHUA"(Jēzus), redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma
34 un sacīja: "Kur jūs viņu esat likuši?" Tie Viņam saka: "Kungs, nāc un redzi!"
35 "YESHUA"(Jēzus) raudāja.
36 Tad jūdi sacīja: "Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!"
37 Bet daži viņu starpā sacīja: "Vai Viņš, kas atvēra aklā acis, nevarēja arī darīt, lai šis nenomirtu?"
38 "YESHUA"(Jēzus), atkal sirdī aizgrābts, nonāk pie kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā.
39 "YESHUA"(Jēzus) saka: "Noņemiet akmeni!" Marta, mirēja māsa, saka Viņam: "Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas."
40 Jēzus viņai saka: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?"
41 Tad viņi noņēma akmeni. Bet "YESHUA"(Jēzus) pacēla acis augšup un sacīja: "Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis!
42 Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis."
43 Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: "Lācar, nāc ārā!"
44 Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu. Bet "YESHUA"(Jēzus) sacīja tiem: "Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet."
45 Tad daudzi to jūdu starpā, kas bija nākuši pie Marijas un redzējuši, ko Viņš bija darījis, sāka Viņam ticēt.
No hay comentarios.:
Publicar un comentario